šķiest
Lietojuma biežums :
šķiest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
1.1.Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
1.2.Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
2.Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
2.1.Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri