šķibīt1
šķibīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķibīju | šķibījam | šķibīju | šķibījām | šķibīšu | šķibīsim |
| 2. pers. | šķibī | šķibījat | šķibīji | šķibījāt | šķibīsi | šķibīsiet, šķibīsit |
| 3. pers. | šķibī | šķibīja | šķibīs | |||
Pavēles izteiksme: šķibī (vsk. 2. pers.), šķibījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķibījot (tag.), šķibīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķibītu
Vajadzības izteiksme: jāšķibī
Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tievgalī tikmēr zarus šķibī Mihails jeb Miša — pagarš izstīdzējis jauneklis rudiem matiem un mūsainu seju.
- Iecirtīs, nejēga, vēl kājā — cik reižu jāmāca, lai taču nešķibī pret zaru, bet pa zaram!
- Neprātīgi bimbājošas un matus šķibījošas ar visām saknēm kā nezāles tīrumā, pils iekšpagalmā viņas uzsēdina uz nosmailētiem mietiem, saskaņā ar pagānu reģu padomiem, lai aizgainītu Pērkona dieva dusmas.
- Un vēl mēs cirtām, nē, pareizāk sakot, tīrījām stigu, es teikšu, pat smagi strādājām, tur būtu sanākusi malka ne vienai ziemai vien. Iedomājāmies, ka būvējam jaunu dzelzceļu, un ar tūristu cirvīšiem šķibījam krūmus.
- Un lūk: ekspedīcijas gala mērķis bija sasniegts, Pičs jau kopš agra vakara dirnēja pie ugunskura, ar garu sprunguli bakstīdams pagales, mēs izsaiņojām gardumus, ierušinājām Pica kartupeļus, šķibījām iesmus cīsiņiem un ar sajūsmas saucieniem sveicām sinepju burciņu, ko Āzītis bija iedomājies paķert no ledusskapja.