šuveklis
šuveklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šuveklis | šuvekļi |
Ģen. | šuvekļa | šuvekļu |
Dat. | šuveklim | šuvekļiem |
Akuz. | šuvekli | šuvekļus |
Lok. | šuveklī | šuvekļos |
Priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj.
PiemēriViņa sieva ar šuvekli klēpī sēdēja pie krāsns; kad es iegāju, viņa piecēlās.
- Viņa sieva ar šuvekli klēpī sēdēja pie krāsns; kad es iegāju, viņa piecēlās.
- Visas brīvās stundas Agra pavadīja pie šuvekļa vai adīkļa.
- Darja paceļ acis no šuvekļa un pasmaida.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit