šarlaks1
šarlaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šarlaks | šarlaki |
| Ģen. | šarlaka | šarlaku |
| Dat. | šarlakam | šarlakiem |
| Akuz. | šarlaku | šarlakus |
| Lok. | šarlakā | šarlakos |
joma: medicīna Skarlatīna – akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunībā pārslimotā šarlaka dēļ iegūtais hroniskais sirds traucējums viņu glāba no karošanas Pirmajā pasaules karā.
- Nenomira toreiz, pasaulē nākot, pārcieta šarlaku, izturēja šūpoļu belzienu.
- — Pēc šarlaka viņa kļuvusi kurla, — Līna paskaidro.
- Daudzi bērni, kas slimoja ar šarlaku, taču nenomira.
- Man arī difterija un šarlaks, es arī tur biju, es arī nomiršu.