šaipus
šaipus prievārdisks; apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
šampus apstākļa vārds; apvidvārds
1.Šaipusē; šajā pusē.
2.prievārda nozīmē Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviens netur aiz stērbeles šaipus un neviens nevelk aiz matiem taipus.
- To daļu, kas ir šaipus dzelzceļa un apraujas Čaka ielā.
- Jo baltums beidzas un līdz ar baltumu mans laiks šaipus durvīm.
- Eksperts paudis, ka ziemas šaipus zemeslodei kļūst siltākas kopš 1990. gada.
- Tad tā arī notiek, ka uz baznīcas zemes šaipus žogam