ļimt
ļimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ļimstu | ļimstam | ļimu | ļimām | ļimšu | ļimsim |
| 2. pers. | ļimsti | ļimstat | ļimi | ļimāt | ļimsi | ļimsiet, ļimsit |
| 3. pers. | ļimst | ļima | ļims | |||
Pavēles izteiksme: ļimsti (vsk. 2. pers.), ļimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ļimstot (tag.), ļimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ļimtu
Vajadzības izteiksme: jāļimst
1.Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.Kļūt ļenganam (par ķermeņa daļām).
2.parasti formā: trešā persona Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, krist.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tu esi tik smuks, ka man vai ceļi ļimst!
- Kājas bezmaz ļima, galīgi vairs negribēja turēt pēc garajiem klejojumiem.
- Tas ir kā milzu murgs, zem kura svara ļimst griba.
- Viņa nevar nostāvēt uz kājām un ļimst kā novītusi puķe.
- - es nosvepstu, juzdama, ka man ļimst kājas.