ķitelis
ķitelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ķitelis | ķiteļi |
Ģen. | ķiteļa | ķiteļu |
Dat. | ķitelim | ķiteļiem |
Akuz. | ķiteli | ķiteļus |
Lok. | ķitelī | ķiteļos |
1.Virsvalks, uzsvārcis.
2.Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Annes tantes seja uzreiz kļuva gandrīz tikpat bāla kā viņas ķitelis.
- Šim nolūkam viņš nolīga divus aizdomīgus tipus – Ķiteli un mani.
- Divi skatieni, pa abiem viens vesels – kā teiktu Ķitelis.
- Ķitelis satvēra veseri un mirkli vērtējoši skatījās uz suņa galvu. "
- Oļa no ķiteļa kabatas kaut ko izņēma un pasniedza sievietei sarkanajā mētelī.