īgnēt
īgnēt 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | īgnēju | īgnējam | īgnēju | īgnējām | īgnēšu | īgnēsim |
| 2. pers. | īgnē | īgnējat | īgnēji | īgnējāt | īgnēsi | īgnēsiet, īgnēsit |
| 3. pers. | īgnē | īgnēja | īgnēs | |||
Pavēles izteiksme: īgnē (vsk. 2. pers.), īgnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: īgnējot (tag.), īgnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: īgnētu
Vajadzības izteiksme: jāīgnē
1.transitīvs Padarīt īgnu.
2.intransitīvs Izraisīt īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau atkal karš, tas gudram īgnē sirdi.
- Iekāpu dienišķajā 370-tajā, austiņas ausīs, mūzika žūžo, cilvēki cilvēko un īgnē.