čumurs
čumurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čumurs | čumuri |
| Ģen. | čumura | čumuru |
| Dat. | čumuram | čumuriem |
| Akuz. | čumuru | čumurus |
| Lok. | čumurā | čumuros |
1.Čemurs2.
3.Čokurā (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vesels čumurs zivju, raibas kā papagaiļi, barā peldēja garām un apošņāja Sīmu.
- Eizens zinīgi savelk muti čumurā.
- Es atbīdu sānis balto strīpiņu, un paveras tumši brūnas, platas un čumurā savilktas lūpas uz apkvēpuša fona - pilnīgi citādas nekā Gunim.
- Mazulis atrodas tur, viņš guļ, sarāvies čumurā kā cālītis olā, peld siltajos dzemdes ūdeņos, notiesāts uz nezin cik ilgu laiku palikt tā starp dzīvību un nāvi, notiesāts ar sava tēva neprātīgo gribu saskatīt skaistumu līdzcilvēku ciešanās.
- Vienā malā zaļi, palieli, lapaini čumuri.