čokurs
čokurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čokurs | čokuri |
| Ģen. | čokura | čokuru |
| Dat. | čokuram | čokuriem |
| Akuz. | čokuru | čokurus |
| Lok. | čokurā | čokuros |
1.apstākļa vārda nozīmē; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlis; retāk formā: lokatīvs, daudzskaitlis Grumbās; arī krokās.
1.1.Tā, ka ir saliecies, savilcies (parasti aiz aukstuma, sāpēm).
1.2.pārnestā nozīmē Tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada).
2.Mudžeklī, pikā, mezglā.
4.Čukurs.
5.apvidvārds Egles čiekurs.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es rāvos čokurā, vīstījos savā plānajā mētelītī un soļoju līdzās.
- Siltumā, sarāvies čokurā, dzīvnieks tikai gulēs, cilvēkus neapdraudot.
- Viņa ielīstu kaktā, apgāztu bļodiņu, savilktos čokurā un kauktu.
- Viņu ieved sestdienas vēlā rītā sarāvušos čokurā, vemjošu un vārgu.
- Viņa smīns bija nozudis, mute sarāvusies čokurā, acis samiegtas.