zvirbulēns
zvirbulēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvirbulēns | zvirbulēni |
| Ģen. | zvirbulēna | zvirbulēnu |
| Dat. | zvirbulēnam | zvirbulēniem |
| Akuz. | zvirbulēnu | zvirbulēnus |
| Lok. | zvirbulēnā | zvirbulēnos |
Dem. → zvirbulis; arī zvirbuļu mazulis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nu jau daudzus gadus par pelēko zvirbulēnu tevi gan neviens vairs nenosauktu.
- Uz vāka bija uzzīmēts zvirbulēns ar sabužinātu cekulu.
- Kautuvē viņam uztic tītaru un cāļu kaušanu, un ar to Zvirbulēns tiekot galā labi.
- – Citādi tikai knābā kā tāds zvirbulēns.
- Sarežģītais zvirbulēns uz ielas stūra, apstulbis skatloga priekšā, platām acīm veras uz trolejbusu.