zvīņene1
zvīņene
formā: daudzskaitlis Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, ~30 sugu.
Stabili vārdu savienojumiDzeltenā (alkšņu) zvīņene. Gļotainā zvīņene.
- Dzeltenā (alkšņu) zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Flammula alnicola", syn. "Pholiota alnicola")
- Gļotainā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota adiposa")
- Liesmainā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota flammans")
- Mālubālā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota lenta")
- Ogļu zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota highlandiensis", syn. "Pholiota carbonaria")
- Papeļu zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota destruens")
- Putainā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota spumosa")
- Skabargainā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota subsquarrosa")
- Smaržīgā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Hemipholiota heteroclita", syn. "Pholiota aurivella")
- Spurainā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota squarrosa")
- Vītolu zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota conissans")
- Zaļganā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota gummosa")
- Zeltainā zvīņene taksons — zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota cerifera", syn. "Pholiota aurivella", arī "Pholiota aurivellus")
Avoti: LD, Lsg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Adeles pingvīni pamatā barojas ar Antarktikas kriliem, ledus kriliem, Antarktikas zvīņenēm un ledus kalmāriem.
- Latvijā sastopamas 23 dažādu kārtu kukaiņi — zvīņenes, viendienītes, spāres, strautenes, spīļastes, prusaki, taisnspārņi, ķērpjutis, dzīvniekutis, tripši, blaktis, cikādes, augutis, vaboles, tīklspārņi, kamielīši, dūneņes, knābjgalvji, makstenes, tauriņi, divspārņi, blusas un plēvspārņi.
- Pie spārneņiem tiek pieskaitīta lielākā daļa kukaiņu, izņemot bezspārnu zvīņenes un senžokļaiņus.
- Parasti galvenā barība ir zivis, no kurām iecienītākā ir Antarktikas zvīņene ( " Pleuragramma antarcticum").
- Smaržīgā zvīņene X Stropharia albocrenulata Peck Kreisel Baltrobainā virpainīte X Tubaria confragosa Fr