zvīņa
zvīņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvīņa | — |
| Ģen. | zvīņas | — |
| Dat. | zvīņai | — |
| Akuz. | zvīņu | — |
| Lok. | zvīņā | — |
Plakans ādas veidojums dzīvniekiem, gk. zivīm, arī rāpuļiem un dažām zīdītāju sugām; zvīņas.
Avoti: LEV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svaigi ķertai līdakai nokasi zvīņas, izgriez žaunas un izņem ķidas.
- Saulsardzeni no mušmires atšķir tumšās zvīņas uz sēnes cepures un kāta.
- Ādas apsārtumi, kas ir zem zvīņām, rada kairinājuma sajūtu.
- lapu ķērpji, krūmu ķērpji, zvīņu ķērpji, krevju ķērpji.
- Viņas redz tikai zelta zvīņas, ne asakaino patību.