zvērīgums
zvērīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvērīgums | zvērīgumi |
| Ģen. | zvērīguma | zvērīgumu |
| Dat. | zvērīgumam | zvērīgumiem |
| Akuz. | zvērīgumu | zvērīgumus |
| Lok. | zvērīgumā | zvērīgumos |
Vispārināta īpašība → zvērīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plaukstām pieglaudīgais, ikvienam ietvaram pakļāvīgais, visām gaismas nokrāsām atsaucīgais ūdens palaidis vaļā savu zvērīgumu.
- Filma ir mācība par neīstām vērtībām, kuras tiek kultivētas sabiedrībā, cilvēku zvērīgumu cīņā par popularitāti un varu.
- Zvērīgumu.
- Tu nevēlējies šo zvērīgumu, jo Tu esi mīlestība.
- Mūsu leģendās pūķi lielākoties tiek attēloti kā ļauni un nikni; tiem ir visi zvērīguma atribūti.