zorte
zorte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zorte | zortes |
| Ģen. | zortes | zortu |
| Dat. | zortei | zortēm |
| Akuz. | zorti | zortes |
| Lok. | zortē | zortēs |
1.Šķirne.
PiemēriŠķiet, neko neesmu aizmirsis, viss ir pa pirmo zorti, esmu pilnīgā kaujas gatavībā.
- Šķiet, neko neesmu aizmirsis, viss ir pa pirmo zorti, esmu pilnīgā kaujas gatavībā.
2.Veids.
PiemēriBet tikai padomajiet, cik Vācijā ir alus zortes.
- Bet tikai padomajiet, cik Vācijā ir alus zortes.
- Saprotu, ka tante mani nevar pazīt, tāpēc stāstu, ka es esmu no raganu zortes.
Cilme:No vācu die Sorte.
Avoti: KnG, SLG
Korpusa piemēri:šeit