zlarkšēt
zlarkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zlarkšu | zlarkšam | zlarkšēju | zlarkšējām | zlarkšēšu | zlarkšēsim |
| 2. pers. | zlarkši | zlarkšat | zlarkšēji | zlarkšējāt | zlarkšēsi | zlarkšēsiet, zlarkšēsit |
| 3. pers. | zlarkš | zlarkšēja | zlarkšēs | |||
Pavēles izteiksme: zlarkši (vsk. 2. pers.), zlarkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zlarkšot (tag.), zlarkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zlarkšētu
Vajadzības izteiksme: jāzlarkš
Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV