zirnājs1
zirnājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zirnājs | zirnāji |
| Ģen. | zirnāja | zirnāju |
| Dat. | zirnājam | zirnājiem |
| Akuz. | zirnāju | zirnājus |
| Lok. | zirnājā | zirnājos |
1.Zirņu (1) stublājs, parasti pēc novākšanas.
2.apvidvārds Zirņu lauks.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tones šauro vidukli kā vangās saņēma Augusta platās plostnieku Radviļu plaukstas; ne tādas kā Andrievam — plāni zirnāju staipekņi...
- Nomaļākās ielās kukurūza ir izklāta visur, mīlīgas sieviņas tumšās drēbēs, sēdēdamas uz ietvēm blakus žūstošajām dzeltenajām vālītēm, čubina zirnājus.
- Kāzās visi pa nakti gulēja — sanesa salmus jeb zirnājus, salika pilnu istabu, saklāja palagus, deķus, spilveni pagalvī — guļ nost.
- Viņa raustīja zirnājus un pētīja savas sazilējušās rokas.
- Tādēļ cūka neko daudz neteica, kad divkājainā būtne ar izmisīgu rāvienu piebēra aploku zirnājiem.