ziliņš
ziliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ziliņš | ziliņi |
| Ģen. | ziliņa | ziliņu |
| Dat. | ziliņam | ziliņiem |
| Akuz. | ziliņu | ziliņus |
| Lok. | ziliņā | ziliņos |
Automašīna ZIL.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ilgāku laiku mums neveicas, bet tad mūs paņem " ziliņš."
- Pārējo kabīnes dzelžu pamatā - sērijveida ziliņš.
- Pēc īsas atelpas " ziliņš" no jauna uzsāk ceļu un izlaiž mūs pašā Vorotanas pārejā.
- Iespējams, šis ir vienīgais pagrieziens pasaulē, kur uz vietu ar šādu nosaukumu nogriežas melnu dūmu ieskauts ziliņš .
- Atceros, 7 gadus atpakaļ vasaras brīvlaikā gaterī malku zāģējot kaut kādi malkas vedēji stāstīja ka šiem viens ziliņš ar CNG darbojas un ka liepājā ir viena uzpildes vieta.