ziemot | Tēzaurs

ziemot

ziemot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.

2.Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri