ziemeļrietumdaļa
Lietojuma biežums :
ziemeļrietumdaļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ziemeļrietumdaļa | ziemeļrietumdaļas |
| Ģen. | ziemeļrietumdaļas | ziemeļrietumdaļu |
| Dat. | ziemeļrietumdaļai | ziemeļrietumdaļām |
| Akuz. | ziemeļrietumdaļu | ziemeļrietumdaļas |
| Lok. | ziemeļrietumdaļā | ziemeļrietumdaļās |
Ziemeļrietumu daļa.
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ziemeļrietumdaļai raksturīgs neregulāras formas sīkpauguraiņu un vidējpauguraiņu reljefs ar relatīvo augstumu 10—12 m un nelielām ieplakām.
- Zemienes ziemeļrietumdaļu, starp Varakļāniem un Jēkabpili, veido viļņots, vietām paugurains pamatmorēnas līdzenums, ko sedz limnoglaciāls smilšmāls.
- Viduslatvijas nolaidenumā kvartāra sega nav bieza: rajona ziemeļrietumdaļā un joslā gar Daugavu lielās platībās tā ir plānāka par 10 m. Tāpēc pamatieži, it sevišķi dolomīti, atsedzas vairāku upju gultnēs.
- Teritoriju norobežo morfoloģiski labi izteikta nogāze, kas ziemeļrietumdaļā ir 30 - 45 m augsta, bet ziemeļaustrumos - līdz 15 m. Tālāk uz dienvidiem augstieni šķērso pazeminātas virsas josla, kuras absolūtais augstums ir 120 - 160 m. Šajā joslā sīkpauguru reljefs, kura relatīvais augstums 5 - 8 m, mijas ar atsevišķām pārpurvotām ieplakām, ezeru gultnēm un augstāku pauguru masīviem, kā, piemēram, pauguru grupa uz dienvidrietumiem no Cirma ezera ( tā izbeidzas pie ezera ar apmēram 11 m augstu krauju).
- [..] Tomēr jāpiebilst, ka Ludzas apriņķa ziemeļdaļā, Rēzeknes apriņķa ziemeļrietumdaļā gar Lubānas ezeru un gar tajā ietekošo upju — Ičas, Maltas, Rēzeknes un citu gar lejtecēm dzīvojošu zvejnieku vairums tomēr bija latvieši, taču visā Latgalē to izrādījās mazāk nekā cittautiešu.