ziedoklis
ziedoklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ziedoklis | ziedokļi |
| Ģen. | ziedokļa | ziedokļu |
| Dat. | ziedoklim | ziedokļiem |
| Akuz. | ziedokli | ziedokļus |
| Lok. | ziedoklī | ziedokļos |
1.Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā): altāris1.
2.Ziedojums, upuris.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ziedokļa vietas smarža nepagaist, laikam es izskatos kā domās iegrimis priesteris.
- Agoras ziemeļu daļā atradās temenoss ( svētvieta) ar tempļiem, svētnīcām, altāriem un ziedokļiem.
- Tas ir ziedoklis ūdens dieviem.
- Ugunskurā tika dedzināti pērnie vainagi un mesti ziedokļi — lai nākamais cikls būtu auglīgs druvām, cilvēkiem un zvēriem.
- Nabaga Lolita bija savas izcelsmes, sava stāvokļa un savu kaislību upuris un steidzās pati sevi nolikt uz ziedokļa.