ziedgalviņa
ziedgalviņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ziedgalviņa | ziedgalviņas |
| Ģen. | ziedgalviņas | ziedgalviņu |
| Dat. | ziedgalviņai | ziedgalviņām |
| Akuz. | ziedgalviņu | ziedgalviņas |
| Lok. | ziedgalviņā | ziedgalviņās |
Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad vainaga sāni un virsdaļa aplīmēta ar ziedgalviņām, ķeras pie iekšmalas.
- Pēc tam pie salmu pamatnes līmē rožu ziedgalviņas.
- Manas nervu ziedgalviņas veras vaļā, pūžņo, velkas ciet, atkal veras vaļā, sulo, sāp.
- Visi mani nervu gali atveras kā kliņģerīšu ziedgalviņas pašā dienas viducī, bet šoreiz tam par iemeslu ir saules siltums un gaisma, ne trūkums.
- Visi mani nervu gali atvērušies kā kliņģerīšu ziedgalviņas pašā dienas viducī, bet ne jau saules siltums un gaisma ir tam par iemeslu, drīzāk tās trūkums.