zibīgs
zibīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | zibīgs | zibīgi |
| Ģen. | zibīga | zibīgu |
| Dat. | zibīgam | zibīgiem |
| Akuz. | zibīgu | zibīgus |
| Lok. | zibīgā | zibīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| zibīga | zibīgas |
| zibīgas | zibīgu |
| zibīgai | zibīgām |
| zibīgu | zibīgas |
| zibīgā | zibīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | zibīgais | zibīgie |
| Ģen. | zibīgā | zibīgo |
| Dat. | zibīgajam | zibīgajiem |
| Akuz. | zibīgo | zibīgos |
| Lok. | zibīgajā | zibīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| zibīgā | zibīgās |
| zibīgās | zibīgo |
| zibīgajai | zibīgajām |
| zibīgo | zibīgās |
| zibīgajā | zibīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
zibīgi apstākļa vārds
1.lieto: pareti Tāds, kas zib (1).
2.lieto: reti Tāds, kas zib (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieraudzījis kazakus, Tušs jau grasījās rauties atpakaļ, jo viens no tiem likās pārāk pazīstams, melnām, nokarenām ūsām, sarkanu strīpu uz zilo bikšu staras, tik zibīgām acīm, ka to dzintarīgais spīdums bija manāms jau pa gabalu.
- Un vēl ir mazāks vējelis, par kuru nekas īsti nav skaidrs un nav pat zināms, kādā vārdā to saukt, jo daži to dēvē par briachino – žūpiņu, daži par pazzerello – trakuli, bet lielākā daļa par passerotto – zvirbulīti, un tas patiešām lēkā kā zvirbulītis, šurpu turpu pa laukiem un dzīvžogiem, noglāsta seju saimniecēm, izsukā spožu spalvu zirgiem un vēršiem, notīra logu rūtis, nospodrina vara kausus uz akas grodiem un vīnogas pārvērš par neskaitāmām žirbām, zibīgām actiņām, kas zīlējas uz tevi starp vīnogulāju lapām.