zemgalisks
zemgalisks īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | zemgalisks | zemgaliski |
| Ģen. | zemgaliska | zemgalisku |
| Dat. | zemgaliskam | zemgaliskiem |
| Akuz. | zemgalisku | zemgaliskus |
| Lok. | zemgaliskā | zemgaliskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| zemgaliska | zemgaliskas |
| zemgaliskas | zemgalisku |
| zemgaliskai | zemgaliskām |
| zemgalisku | zemgaliskas |
| zemgaliskā | zemgaliskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | zemgaliskais | zemgaliskie |
| Ģen. | zemgaliskā | zemgalisko |
| Dat. | zemgaliskajam | zemgaliskajiem |
| Akuz. | zemgalisko | zemgaliskos |
| Lok. | zemgaliskajā | zemgaliskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| zemgaliskā | zemgaliskās |
| zemgaliskās | zemgalisko |
| zemgaliskajai | zemgaliskajām |
| zemgalisko | zemgaliskās |
| zemgaliskajā | zemgaliskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
zemgaliski apstākļa vārds
Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs zemgaļiem.
Stabili vārdu savienojumiZemgaliskās izloksnes.
- Zemgaliskās izloksnes vārdkoptermins — latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dialekts iedalās trīs izloksnēs — Vidzemes, zemgaliskajā un kursiskajā.
- Vidus dialekts iedalās kursiskajās, zemgaliskajās un Vidzemes izloksnēs.
- Pēc valodnieku atzinuma, kursenieku runātā valoda atbilst latviešu valodas lietotajām vidus dialekta kursiskajām un zemgaliskajām un lībiskā dialekta izloksnēm Kurzemē.
- Tā runāja kursenieku valodā jeb izloksnēs, kas bija visai līdzīgas latviešu valodas vidus dialekta kursiskajām un zemgaliskajām un lībiskā dialekta izloksnēm Latvijā, Kurzemē.
- G. Mancelis savā vārdnīcā iezīmējis zemgalisko un augšzemnieku izlokšņu īpatnības, dodams konkrētas vietas norādes, retāk minēta Kurzeme ( Laumane 1982, 124).