Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
zeltkāte
zeltkāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.zeltkātezeltkātes
Ģen.zeltkāteszeltkāšu
Dat.zeltkāteizeltkātēm
Akuz.zeltkātizeltkātes
Lok.zeltkātēzeltkātēs
1.formā: daudzskaitlis Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Gomphidius").
Stabili vārdu savienojumiEglaines zeltkāte. Plankumainā zeltkāte.
3.apvidvārds Lipīgā zeltkāte – lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus").
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Bieži aug kopā ar rožsārto zeltkāti ( Gomphidius roseus) ar kuru simbiozē.
  • Rožsārtā zeltkāte arī ir ēdama sēne.
  • Kādu laiku daļa pētnieku sviestbekas iekļāva zeltkāšu dzimtā.
  • Bieži pirms likšanas grozā sēnes notīra ne tikai no pielipušajām zemsedzes daļām, bet arī no gļotainās aizsargplēves, ja tāda ir ( īpaši zeltkātēm).
  • Aug saules sildītās vietās, piemēram, ceļmalās, lielās grupās no jūlija līdz oktobrim retos priežu mežos, īpaši Piejūras zemienē, arī sfagnu purvos, bieži kopā ar priežu sviestbeku, kā arī ar rožsārto zeltkāti, kuras loma attiecībās ar priedēm un govju sviestbekām tiek uzskatīta par parazītisku.