zeltgalvītis
zeltgalvītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zeltgalvītis | zeltgalvīši |
| Ģen. | zeltgalvīša | zeltgalvīšu |
| Dat. | zeltgalvītim | zeltgalvīšiem |
| Akuz. | zeltgalvīti | zeltgalvīšus |
| Lok. | zeltgalvītī | zeltgalvīšos |
Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm – dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zeltgalvītis ir ļoti kustīgs un aktīvs, galvenokārt uzturas zaru galotnēs.
- Viņa, apstājusies soli no durvīm, priecājas par zeltgalvīšu puduri.
- Tas nevarēja būt tas pats skatiens, Agrītis, puisītis, zeltgalvītis...
- – Diemžēl nekādi nevaru šobrīd spēlēt, man jāpabaro zeltgalvītis.
- Šis ir vismazākais Latvijas un Eiropas putniņš – zeltgalvītis.