zelēt
zelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zelēju | zelējam | zelēju | zelējām | zelēšu | zelēsim |
2. pers. | zelē | zelējat | zelēji | zelējāt | zelēsi | zelēsiet, zelēsit |
3. pers. | zelē | zelēja | zelēs |
Pavēles izteiksme: zelē (vsk. 2. pers.), zelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zelējot (tag.), zelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zelētu
Vajadzības izteiksme: jāzelē
1.Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
2.novecojis Neatlaidīgi runāt to pašu.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, kāpēc priekšplānā tiek zelēta tā sauktā profesionālā sporta košļene?
- , ko tauta zelē anekdotēs, būtu katram sev obligāti jāuzdod.
- Šis priekšlikums gan ticis zelēts ne reizi vien, taču vienmēr noraidīts.
- Ratos sēdēja sagrabējis vecītis līdz spīdumam novalkātā ausainē un zelēja mazu pīpīti.
- Vecais Krēmers mūždien spļaudījās, viņš zelēja tādu melnu tabaku.