zaļknābis
zaļknābis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zaļknābis | zaļknābji |
| Ģen. | zaļknābja | zaļknābju |
| Dat. | zaļknābim | zaļknābjiem |
| Akuz. | zaļknābi | zaļknābjus |
| Lok. | zaļknābī | zaļknābjos |
zaļknābe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zaļknābe | zaļknābes |
| Ģen. | zaļknābes | zaļknābju |
| Dat. | zaļknābei | zaļknābēm |
| Akuz. | zaļknābi | zaļknābes |
| Lok. | zaļknābē | zaļknābēs |
Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savas pirmās dzejoļu grāmatas es varētu saukt par zaļknābja vai iesācēja grāmatiņām.
- Ko bija darīt – sist to pretenciozo, nevienam nepazīstamo zaļknābi krustā?
- — Ei, zaļknābji, nāciet šurp un skatieties.
- Tad uz viņa kakla tika uzgrūsts šis zaļknābis praktikants.
- Nožēlojamais un apjukušais zaļknābis tomēr guva gluži necerētus panākumus.