Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2. Kas ir zaglītis?
- Sēdēju pretī mazajam zaglītim, kuram biju iedevis siļķi.
- Vēl katram iedeva pa sālītai siļķei — arī ar to nezināju ko iesākt un tūliņ atdevu kādam mazam zaglītim, ar kuru kopā vēlāk braucu cietumnieku vagonā.
- Kāds vecs zaglis ar tik tipisku noziedznieka ārieni, ka uzreiz varētu parādīties kādā kriminālfilmā, pienāca pie manis, paspieda roku un pasauca jaunu zaglīti no tiem, kuri kalpoja augstāk stāvošajiem.
- Ētiskā platforma bija gluži skaidra, kā sidraba birzs: zagšana vienmēr atmaksājas, to bija mūsu senči zinājuši, jau izsenis, kā tautasdziesmā teikts: " Zodz bāliņi, ko zagdam(i) s, sazodz zelta zābukiņus, tad varēsi dīžāties starp citiem zaglīšiem," — un, ja ne savādāk — nebūs vismaz badā vai pie krusta jānomirst, vai kā tas bija Pabažos, tur mironi nozaguši, jo tam bijuši zelta zobi, vēlāk bijis atstāts izmests autobusa pieturā, bez zobiem, saprotams, tikai Eiženija no rīta nākusi uz autobusu, ieraudzījusi — viens sēž, nu, lai sēž, mazums, kas pa nakti nācis mājās, nav atradis adresi, palicis kluknēt turpat pa nakti, tikai tā Eiženija, redz, teikusi: " Ko sēdi viens pa visu beņķi, pabīdies...
