zaķpastala
zaķpastala kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zaķpastala | zaķpastalas |
| Ģen. | zaķpastalas | zaķpastalu |
| Dat. | zaķpastalai | zaķpastalām |
| Akuz. | zaķpastalu | zaķpastalas |
| Lok. | zaķpastalā | zaķpastalās |
zaķpastala kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zaķpastala | zaķpastalas |
| Ģen. | zaķpastalas | zaķpastalu |
| Dat. | zaķpastalam | zaķpastalām |
| Akuz. | zaķpastalu | zaķpastalas |
| Lok. | zaķpastalā | zaķpastalās |
Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas pat nemana šos paralizētos apbrīnotājus, gļēvos zaķpastalas, īdzīgos romantiķus.
- Sirdzēji atspirguši, zaķpastalas kļuvuši par varoņiem, bet kritušie — par svētajiem.
- Turklāt vēl zaķpastala," viņa uz sevi pukojās.
- Tām vienalga, ko piebeigt — augstu priekšnieku vai ierindnieku, drošsirdīgo vai zaķpastalu.
- Esmu zaķpastala, un to es zinu.