zūdīgs1
Lietojuma biežums :
zūdīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | zūdīgs | zūdīgi |
Ģen. | zūdīga | zūdīgu |
Dat. | zūdīgam | zūdīgiem |
Akuz. | zūdīgu | zūdīgus |
Lok. | zūdīgā | zūdīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
zūdīga | zūdīgas |
zūdīgas | zūdīgu |
zūdīgai | zūdīgām |
zūdīgu | zūdīgas |
zūdīgā | zūdīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | zūdīgais | zūdīgie |
Ģen. | zūdīgā | zūdīgo |
Dat. | zūdīgajam | zūdīgajiem |
Akuz. | zūdīgo | zūdīgos |
Lok. | zūdīgajā | zūdīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
zūdīgā | zūdīgās |
zūdīgās | zūdīgo |
zūdīgajai | zūdīgajām |
zūdīgo | zūdīgās |
zūdīgajā | zūdīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
zūdīgi apstākļa vārds
Tāds, kas ilgstoši nepastāv, tāds, kas paiet, izbeidzas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss bija nejaušs, arī es pats sev šķitu zūdīgs.
- Pasaule atkal bija zūdīga, pilna ar zūdīgām mīklām.
- Tā bija zūdīga pasaule.
- Zūdīgā pasaule piepildījās.
- Tomēr es gatavojos to zaudēt bez nožēlām – tādēļ, ka tā pēc dabas ir zūdīga, nevis tādēļ, ka tā būtu mokoša vai apnicīga.