zīst
zīst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
Stabili vārdu savienojumiZīst māti.
Stabili vārdu savienojumiZīst (arī sūkt) no pirksta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri