zēnība
zēnība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zēnība | zēnības |
| Ģen. | zēnības | zēnību |
| Dat. | zēnībai | zēnībām |
| Akuz. | zēnību | zēnības |
| Lok. | zēnībā | zēnībās |
Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudža gadi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā taču Arnolds gleznoja zēnībā, tēvoča darbu ietekmēts līdz īkstīm.
- Jaunie, kam zēnība vēl tepat aiz muguras, noturas ilgāk.
- Puikas taču zēnībā tik bieži sapņo nākotnē būt par ugunsdzēsējiem.
- Ne jau par tādu suņu ārstēšanas praksi biju sapņojis zēnībā.
- Kad zēnībā gribējās skriet ar puikām futbolu spēlēt, uzticētā zemeņu dobe dārzā uzrakās viens divi.