zābaksmērs
zābaksmērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zābaksmērs | zābaksmēri |
| Ģen. | zābaksmēra | zābaksmēru |
| Dat. | zābaksmēram | zābaksmēriem |
| Akuz. | zābaksmēru | zābaksmērus |
| Lok. | zābaksmērā | zābaksmēros |
zābaksmēre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zābaksmēre | zābaksmēres |
| Ģen. | zābaksmēres | zābaksmēru |
| Dat. | zābaksmērei | zābaksmērēm |
| Akuz. | zābaksmēri | zābaksmēres |
| Lok. | zābaksmērē | zābaksmērēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet zābaksmēri ražo Bata.
- Cukura trūkuma dēļ viņš bija spiests konfekšu ražošanu pārtraukt un sākt ražot zābaksmēru.
- " masku ballē Irēna bija Sniegbaltīte, bet es biju nēģeris, grimam izlietoju divas bundžiņas zābaksmēra!"
- Uz lauka baigi vajag zābaksmēru, jo vakar pirmo reizi lija, zābaki visu dienu mirka un nu ir cauri slapji.
- Tēvs pie pieres un rokas sēja kārbiņas ar Svētajiem Rakstiem un grasījās skaitīt lūgšanas; viņš nemitīgi lūdza Dievu; no rīta, pusdienlaikā, pēc pusdienas, novakarē; iespējams, pat miegā: mans Kungs, sargi manu mēli no ļaunuma un lūpas no meliem; līdz vakaram jāpagūst nospodrināt sudrablietas, sagriezt mazos gabaliņos tualetes papīru un notīrīt tēva kurpes; mājā valdīja rosība; sajūtot zābaksmēra smaržu, Jorenam vēlāk liksies, ka tuvojas sabats; piektdienas pēcpusdienās pie viņiem nāca mazs zēns; gandrīz tikpat vecs kā Jorens; tēvs viņam pasniedza vairākus sīknaudas gabalus un atgādināja, cikos jāierodas un kas jādara; zēns kodīja apakšlūpu, māja ar galvu un klusēja; zēnu sauca Ēriks; viņš atgriezās neilgi pirms saulrieta; galda vidū godbijīgi stāvēja divi svečturi; māte aizdedza sveces: lai slavēts Tas Kungs; Ēriks kā ēna slīdēja no gaiteņa istabā, no istabas virtuvē un ieslēdza vai izslēdza gaismu; Ēriks ar viņiem nekad nerunāja; tāpat kā vecāmamma; toties viņa sarunājās ar Dievu; līdz pat pēdējam vecās sievas elpas vilcienam likās, ka Dievs ir turpat līdzās, paslēpies krēslainajā istabā, tumsā zem kāpnēm vai pagraba drēgnumā; un uzklausa vecāsmātes sūkstīšanos par dēla darījumiem, Jorena sliktajām atzīmēm un vedeklas indevi smēķēt un caurām dienām klausīties Serža Ginsbūra un Džeinas Birkinas dziedāto Je T’Aime...