zāģītis
zāģītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zāģītis | zāģīši |
| Ģen. | zāģīša | zāģīšu |
| Dat. | zāģītim | zāģīšiem |
| Akuz. | zāģīti | zāģīšus |
| Lok. | zāģītī | zāģīšos |
Dem. → zāģis.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- jo pats darbinieks mēģināja pēc tam sazāģēt divās vietās ar dzelzs zāģīti.
- Ēdieni tika grebti arī ar kaltu, tāpat lietā tika likts arī zāģītis.
- Man vajadzētu zāģīti, bet man ir tikai nazītis.
- Pa tumsu ar zāģīti atcilpošu, ar ķerru - stum, vecā, stum.
- Nopirkām zāģīti.