vītne
vītne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vītne | vītnes |
| Ģen. | vītnes | vītņu |
| Dat. | vītnei | vītnēm |
| Akuz. | vītni | vītnes |
| Lok. | vītnē | vītnēs |
1.Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
1.2.pārnestā nozīmē Vijīga (kā, piemēram, dūmu) plūsma.
2.joma: tehnika Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
3.Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
Stabili vārdu savienojumiVītņu (arī vītas, riņķa) kāpnes (arī trepes).
- Vītņu (arī vītas, riņķa) kāpnes (arī trepes) — spirāles formā veidotas kāpnes (trepes)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūdeles kārti un pašu ugunskuru apvij ar zāļu un ziedu vītnēm.
- • Ausma Spalviņa par telpu rotāšanu – puzuriem, vītnēm u.
- Vispirms jauniešiem jāiemācās virpot, izgriezt vītni, izprast materiāla struktūru.
- Dīķgliemežiem, spolītēm un vīngliemežiem ir viengabala, vītnē sagriezta čaula.
- Luktas balsta slaidas kolonnas ar eklektiskiem, vīnogulāju vītnēm greznotiem kapiteļiem.