vērīgums
vērīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērīgums | vērīgumi |
| Ģen. | vērīguma | vērīgumu |
| Dat. | vērīgumam | vērīgumiem |
| Akuz. | vērīgumu | vērīgumus |
| Lok. | vērīgumā | vērīgumos |
Vispārināta īpašība → vērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te atklājas katra vērīgums, atjautība, saprāts un gudrība.
- Vairāk nekā caur nodarbībām, viņš apguva vērīguma spējas un izkopa asociācijas.
- Tieši šis faktors veidoja viņa divas stiprākās prasmes — vērīgumu un dabas izpratni.
- Tomēr sejā nojaušams skatiena vērīgums, pat zināmas lepnas neatkarības un pašapliecinājuma pazīmes.
- Šajā reibuma stadijā patiesi parādās jauns uztveres asums, lielāks vērīgums visās nozīmēs.