vāļa
vāļa apvidvārds
1.Izvārtīta vieta zālē vai labībā.
2.Dīvānveida mēbele; tahta, kušete.
Avoti: LE, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noriju lielu malku saldā dzēriena un atvelkos vāļas galā, kur saulītēm un skujiņām izrakstīts spilvens.
- Nenovilcis īrēto uzvalku ar apvītušu neļķi pie atloka, Tā apsēdās uz izgulētās vāļas ar lēta vīna glāzi vienā, aploksni otrā rokā.
- Tas nebija ne diploms, ne godalgojuma raksts, kurā viņš jau otro nedēļu blenza, spītīgi gulēdams uz vāļas, vēl vienmēr nenovilcis īrēto svētku uzvalku.
- Vienīgajā plauktā, kas sašķiebies karājās nemākulīgi piemontēts dibensienai, bija sagrūsti dažādi sadzeltējuši, saputējuši ruļļi, un zem tā — pašsanaglota, ar nosmulētu matraci pārsegta dēļu vāļa.
- Noteikti ieinteresējām, so ver vāļa CS un konektē klāt - cs.