vāls1
vāls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vāls | vāli |
| Ģen. | vāla | vālu |
| Dat. | vālam | vāliem |
| Akuz. | vālu | vālus |
| Lok. | vālā | vālos |
1.Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
1.1.Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
1.2.Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
2.Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis1.
2.1.Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
2.2.Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ulmanis arī paņēmis velkamo vāli un palīdzējis prāmi pārvilkt pāri upei.
- Es augstu vērtēju tavu lielo vāli, taču ar to nepietiks.
- Es stāvu pie pabeigta vāla un smaidu, atspiedies pret grābekli.
- Un, kad pašiem apnīk, tad vēl ar velējamo vāli.
- Tā ietriecās lielā zarā, no kura šņākdams noslīdēja sniega vāls.