voltižēt
voltižēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | voltižēju | voltižējam | voltižēju | voltižējām | voltižēšu | voltižēsim |
| 2. pers. | voltižē | voltižējat | voltižēji | voltižējāt | voltižēsi | voltižēsiet, voltižēsit |
| 3. pers. | voltižē | voltižēja | voltižēs | |||
Pavēles izteiksme: voltižē (vsk. 2. pers.), voltižējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: voltižējot (tag.), voltižēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: voltižētu
Vajadzības izteiksme: jāvoltižē
Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
Avoti: LLVV