volontēt
volontēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | volontēju | volontējam | volontēju | volontējām | volontēšu | volontēsim |
| 2. pers. | volontē | volontējat | volontēji | volontējāt | volontēsi | volontēsiet, volontēsit |
| 3. pers. | volontē | volontēja | volontēs | |||
Pavēles izteiksme: volontē (vsk. 2. pers.), volontējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: volontējot (tag.), volontēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: volontētu
Vajadzības izteiksme: jāvolontē
Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Studiju gados esmu bijusi vasaras praksē Cēsu slimnīcā un volontējusi Madonā.
- Studiju laikā vakaros vai naktīs volontēju Rīgas 1. slimnīcā, kur bija iespēja piedalīties operācijās.
- Studiju laikā volontēju, asistēju ķirurgiem.
- Arvien vairāk studentu vaicā, vai iespējams volontēt psihoterapijā, diemžēl šobrīd tas vēl nav iespējams."
- Pēc institūta mani kā ķirurgu nosūtīja uz Jaunpiebalgu, studiju laikā biju mācījies un volontējis pie ķirurgiem.