vjetu
vjetu nelokāms lietvārds, ģenitīvenis
Lietojuma biežums :
Savienojumā "vjetu valodas" – austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
Avoti: EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Inkvizīcijas tiesa pasludināja Vjetu par ķeceri un piesprieda viņam nāves sodu, sadedzinot uz sārta.
- Tad Indriķis IV aicināja palīgā Vjetu.
- Dažkārt Vjetu dēvē par mūsdienu simboliskās algebras tēvu, jo viņš daudz darba ieguldījis burtu apzīmējumu izveidošanā.
- Termins ‘vjetu valodas’ ( " vietic") parādījās 1992. gadā, kad to ieviesa valodnieks Heiss ( " La Vaughn H. Hayes").