vizīrs
vizīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vizīrs | vizīri |
| Ģen. | vizīra | vizīru |
| Dat. | vizīram | vizīriem |
| Akuz. | vizīru | vizīrus |
| Lok. | vizīrā | vizīros |
Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa slimnīcu staigāju darba formā, velku kombinezonu, uz apaviem – bahilas, galvu sedz cepurīte, man ir FFP2 respirators un vizīrs, cimdi un priekšauts kontaktā ar pacientiem.
- Sejsegs jeb vizīrs ir bruņuķiverei pievienojama seju aizsargājoša daļa.
- (Atbruņo Ārijas cepures vizīru.)
- Pirms sacensībām man vienā treniņbraucienā pat vizīrs pāršķīda.
- Nekad man tā nebija gadījies - ar galvu tik spēcīgi iesitu pa ledu, ka vizīrs pārplīsa.