vitālisms
vitālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vitālisms | vitālismi |
| Ģen. | vitālisma | vitālismu |
| Dat. | vitālismam | vitālismiem |
| Akuz. | vitālismu | vitālismus |
| Lok. | vitālismā | vitālismos |
1.Vispārināta īpašība → vitāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme; vitalitāte1.
2.Priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka.
Avoti: LLVV, IdV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Modernās mākslas raksturīgākās iezīmes ir brīvā fantāzija un vitālisms, kas izpaužas abstraktās krāsu un laukumu kombinācijās.
- Bioloģija atmeta kādreizējo ticību vitālisma koncepcijai ( dzīvajām būtnēm piemīt īpašs vitālais spēks ( vital force), kas nepakļaujas fizikas un ķīmijas likumiem).
- 19.gadsimta sākumā ķīmiķi galvenokārt domāja, ka dzīvo organismu savienojumi ir pārāk komplicēti uzbūvē, lai spētu sastāvēt no neorganiskām vielām, un dzīvu organismu vielām īpašības piešķir sevišķs " vitāls spēks" jeb " vitālisms".
- 19.gadsimta sākumā ķīmiķi galvenokārt domāja, ka dzīvo organismu savienojumi ir pārāk komplicēti uzbūvē, lai spētu sastāvēt no neorganiskām vielām, un dzīvu organismu vielām īpašības piešķir sevišķs " vitāls spēks" jeb vitālisms.
- Kā patstāvīga nozare organiskā sintēze sāka veidoties, kad 1828. gadā vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers veica urīnvielas sintēzi no neorganiskas vielas, pieliekot punktu vitālisma mācībai, kas uzskatīja, ka organiskas vielas var veidoties tikai dzīvos organismos īpaša dzīvības spēka iedarbībā.