viszinīgums
viszinīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viszinīgums | viszinīgumi |
| Ģen. | viszinīguma | viszinīgumu |
| Dat. | viszinīgumam | viszinīgumiem |
| Akuz. | viszinīgumu | viszinīgumus |
| Lok. | viszinīgumā | viszinīgumos |
Vispārināta īpašība → viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Studentu viszinīgums par pasaules un cilvēka izcelšanos...
- Tas, kas piemīt ( arī maniem) ir nokrāsa, tonis un forma - ja es tev rakstu izteikti sarkanmelnu ģifti, taviem pašapliecināšanās mēģinājumiem ir kantains veidols un piemīt tāds vēsi pelēkzils viszinīgums, kas pats par sevi ir ok, bet kuru šķebinošu padara kaut kāda lillā huiņa, kas tas ir, austprātība, neesi tu nekāds aristokrāts, tu esi sava prāta tornī, zač