visvarenība
visvarenība [visˈvarenība], [ˈvisvarenība] sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | visvarenība | visvarenības |
| Ģen. | visvarenības | visvarenību |
| Dat. | visvarenībai | visvarenībām |
| Akuz. | visvarenību | visvarenības |
| Lok. | visvarenībā | visvarenībās |
Vispārināta īpašība → visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad norims klaigas, čīkstēšana, pieprasījumi un tamlīdzīga visvarenības kontrole.
- Zaudēt visvarenību ir sāpīgi, rodas nemiers un vēlme kontrolēt vecākus.
- Bija neizpratne - kas tā bija: vēlme izrādīt savu amata visvarenību?
- Otrs process, kas veicina bērna vērtību sistēmas grīļošanos, ir visvarenības sajūta.
- Vai, tieši otrādi, jūt savu visvarenību: viņa ir uzvarējusi māti!