visupiedodošs
visupiedodošs [visuˈpiedodošs], [ˈvisupiedodošs] īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | visupiedodošs | visupiedodoši |
| Ģen. | visupiedodoša | visupiedodošu |
| Dat. | visupiedodošam | visupiedodošiem |
| Akuz. | visupiedodošu | visupiedodošus |
| Lok. | visupiedodošā | visupiedodošos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| visupiedodoša | visupiedodošas |
| visupiedodošas | visupiedodošu |
| visupiedodošai | visupiedodošām |
| visupiedodošu | visupiedodošas |
| visupiedodošā | visupiedodošās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | visupiedodošais | visupiedodošie |
| Ģen. | visupiedodošā | visupiedodošo |
| Dat. | visupiedodošajam | visupiedodošajiem |
| Akuz. | visupiedodošo | visupiedodošos |
| Lok. | visupiedodošajā | visupiedodošajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| visupiedodošā | visupiedodošās |
| visupiedodošās | visupiedodošo |
| visupiedodošajai | visupiedodošajām |
| visupiedodošo | visupiedodošās |
| visupiedodošajā | visupiedodošajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
visupiedodoši apstākļa vārds
Tāds, kas visu piedod.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas lai to zina , kur ir ceļš uz laimi sānsoļu piedošanā vai nepiedošanā , aktīvā , darbīgā cīņā jebkuriem līdzekļiem vai strausa taktikā , ļaujot vīrietim apjēgt viņa paša zaudējumu iespējamību , vai varbūt visupiedodošā mātišķā gādībā
- Viāna fenomens , kas joprojām saista arvien jaunas lasītāju pa audzes , slēpjas sintēzē , ko veido šis dzi ļais , pat neaizsargātais patiesums , visupiedodošā ironija , tiklais maigums un visnežēlīgākā parodija , traģisms un humors , ciešanas un sāpes , un nevaldāmi jautrā vārdu rotāja
- Ne tikai latvieši, bet arī citas Rietumu tautas ir inficētas ar kaiti, ko varētu apzīmēt kā rozvaidzīgu visupiedodošu labsirdīgumu.
- Tā ir alošanās: pasaule viņu dēvē par Visutaisno un Visutaisnprātīgo, par Visužēlīgo un Visužēlsirdīgo, par Visupatiesīgo, Visupiedodošo, Visumīlošo un visu Tikumisko Likumu Avotu.
- Tad Noāss beidzot aizbrauca - un tieši īstajā laikā, jo šķirsts vēl nebija pagaisis aiz apvāršņa, kad krastā parādījās briesmoņi, un viņu vaimanas salējās ar tiem sāpju kliedzieniem, ko izdvesa neskaitāmi raudoši tēvi, mātes un pārbiedēti bērniņi, kas, lietum gāžot, mēģināja ķerties pie viļņu apšļāktajām klintīm un raidīja kvēlas lūgšanas Visutaisnīgajai, Visupiedodošajai un Visužēlsirdīgajai Būtnei, kura neatsaucās ne uz vienu viņu lūgšanu jau kopš tā brīža, kad šīs klintis graudiņu pa graudiņam veidojās no smiltīm, un neatsauksies, kamēr gadu tūkstoši tās atkal pārvērtīs par smiltīm.