vispārnozīmīgs
Lietojuma biežums :
vispārnozīmīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vispārnozīmīgs | vispārnozīmīgi |
| Ģen. | vispārnozīmīga | vispārnozīmīgu |
| Dat. | vispārnozīmīgam | vispārnozīmīgiem |
| Akuz. | vispārnozīmīgu | vispārnozīmīgus |
| Lok. | vispārnozīmīgā | vispārnozīmīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vispārnozīmīga | vispārnozīmīgas |
| vispārnozīmīgas | vispārnozīmīgu |
| vispārnozīmīgai | vispārnozīmīgām |
| vispārnozīmīgu | vispārnozīmīgas |
| vispārnozīmīgā | vispārnozīmīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | vispārnozīmīgais | vispārnozīmīgie |
| Ģen. | vispārnozīmīgā | vispārnozīmīgo |
| Dat. | vispārnozīmīgajam | vispārnozīmīgajiem |
| Akuz. | vispārnozīmīgo | vispārnozīmīgos |
| Lok. | vispārnozīmīgajā | vispārnozīmīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| vispārnozīmīgā | vispārnozīmīgās |
| vispārnozīmīgās | vispārnozīmīgo |
| vispārnozīmīgajai | vispārnozīmīgajām |
| vispārnozīmīgo | vispārnozīmīgās |
| vispārnozīmīgajā | vispārnozīmīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
vispārnozīmīgi apstākļa vārds
Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valsts skola māca kultūru, vēsturi un citas vispārnozīmīgas lietas, savukārt ģimenes skola ir tā, kur iemāca noteiktus dzīves principus un vērtības.
- , ne tikai kā vispārnozīmīgus ( kas analītiski izriet no taisnīguma pazīmes), bet arī kā vispārināmus, [taču] tas, kā noskaidrojas, ir pretrunā ar šo pazīmi.
- Mācīšanās formas, kuras Komenskis mērķa sasniegšanai iesaka izmantot, ir: iekšējais monologs jeb visu gadījumu apsvēršana un lēmumu pieņemšana, grāmatu lasīšana, lai gūtu no tām noderīgus piemērus un vispārnozīmīgas zināšanas, kā arī nemitīga vingrināšanās darbībā un sacensība ( Коменский, 1989).
- Kā norāda F.-V. fon Hermans, šī norāde uz jautājumu par to, ko mēs saprotam ar vārdu „ esošais”, „ esamība”, ir arī Heidegera mēģinājums padarīt fenomenoloģiju ne tikai par iztirzāšanas veidu ( Behandlungsart), kas ļauj ieraudzīt, kura metode ir tās pašas drošības garants, bet kā fundamentu jebkam, ko mēs uzskatām par vispārnozīmīgu.
- Savukārt mākslas vēsturnieks Kristaps Eliass daudzos apjomīgos rakstos 20. gadsimta 20. gadu periodikā apcerēja naturālismu, impresionismu, ekspresionismu, u.c. stilus un virzienus kā pārejošas pasaules uzskatu izpausmes ceļā uz jaunu, objektīvu un vispārnozīmīgu stilu, izmantojot A. Rīgla, V. Voringera, K. Marksa, A. Šopenhauera u.c. sava laika un senāku autoritāšu nostādnes.