visgribis
visgribis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | visgribis | visgribji |
| Ģen. | visgribja | visgribju |
| Dat. | visgribim | visgribjiem |
| Akuz. | visgribi | visgribjus |
| Lok. | visgribī | visgribjos |
visgribe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | visgribe | visgribes |
| Ģen. | visgribes | visgribju |
| Dat. | visgribei | visgribēm |
| Akuz. | visgribi | visgribes |
| Lok. | visgribē | visgribēs |
1.Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
Avoti: LLVV, SiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai Visgribis no jums jau pielabināts?
- Visgribis ( ar pagrabā iedams).
- Visgribis ( nāk no pagraba).
- Caurbiris ( uz Visgribi).
- Visgribis ( šo pie kakla ķerdams).