viruļot
viruļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | viruļoju | viruļojam | viruļoju | viruļojām | viruļošu | viruļosim |
| 2. pers. | viruļo | viruļojat | viruļoji | viruļojāt | viruļosi | viruļosiet, viruļosit |
| 3. pers. | viruļo | viruļoja | viruļos | |||
Pavēles izteiksme: viruļo (vsk. 2. pers.), viruļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: viruļojot (tag.), viruļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: viruļotu
Vajadzības izteiksme: jāviruļo
1.Mutuļot, virpuļot.
2.apvidvārds Dziedāt (par cīruli).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un viruļo paslēptas radzes , Svešajo naidnieku kuģus